Latvijas uzņēmumi un AI: kur esam salīdzinājumā ar ES.

Cik Latvijas uzņēmumu lieto AI un kā tas salīdzinās ar ES?

2025. gadā mākslīgo intelektu (AI) lietoja 12,21 % Latvijas uzņēmumu. ES vidēji šis rādītājs bija 19,95 %.¹ No 27 ES valstīm Latvija ir 20. vietā. Igaunijā AI lietoja 23,40 % uzņēmumu, Lietuvā 21,30 %, bet visvairāk Dānijā, 42,03 %.¹

Šos skaitļus apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gada 4. novembra paziņojums, kurā minēti 12,2 % uzņēmumu.²

Latvijā rādītājs katru gadu ir audzis, bet ES vidējais audzis vēl vairāk, tāpēc starpība ir palielinājusies. 2023. gadā tā bija 3,53 procentpunkti, 2025. gadā jau 7,74. No 2024. uz 2025. gadu Latvijas rādītājs pieauga par 3,38 procentpunktiem, ES vidējais par 6,47.¹

Visbiežāk lietotā AI tehnoloģija ir rakstītās valodas analīze: to lieto 9,13 % no visiem Latvijas uzņēmumiem (ES 11,75 %). Tālāk seko attēlu, video vai skaņas radīšana (5,48 %, ES 9,55 %) un rakstītas vai runātas valodas radīšana (4,67 %, ES 8,76 %). AI parasti nāk kā gatava komerciāla programmatūra: tādu lieto 9,06 % no visiem uzņēmumiem, bet AI, ko izstrādājuši paši darbinieki, 1,91 %.¹

Pēc uzņēmuma izmēra: atpaliekam visās grupās

Jo lielāks uzņēmums, jo biežāk tas lieto AI, un tā ir gan Latvijā, gan ES. Taču katrā izmēra grupā Latvija ir zem ES vidējā.¹

Procentpunktos lielākā starpība ir vidējiem uzņēmumiem, 10,58. Mazajiem tā ir 7,23, lielajiem 7,94.

Ražošana, būvniecība un vairumtirdzniecība: kā klājas šajās nozarēs?

Visās trijās nozarēs Latvija 2025. gadā bija zem ES vidējā. Ražošanā AI lietoja 12,35 % uzņēmumu (ES 17,27 %), būvniecībā 4,89 % (ES 10,79 %), bet vairumtirdzniecībā, izņemot mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecību, 13,13 % (ES 23,42 %).³

Būvniecībā rādītājs 2025. gadā pat samazinājās, no 5,28 % uz 4,89 %. Tā bija vienīgā no mūsu pārbaudītajām nozaru grupām, kurā tas kritās. Ražošanā tas pieauga no 8,39 % uz 12,35 %, vairumtirdzniecībā no 9,25 % uz 13,13 %.³

Mārketingā un pārdošanā Latvija jau ir ES līmenī

Eurostat mēra arī to, kādiem mērķiem uzņēmumi AI lieto. Rādītājs „Enterprises using AI technologies for marketing or sales“ (uzņēmumi, kas lieto AI tehnoloģijas mārketingam vai pārdošanai) 2025. gadā Latvijā bija 6,96 % no visiem uzņēmumiem, ES vidēji 6,92 %. Gadu iepriekš Latvija bija zem ES vidējā: 3,39 % pret 4,59 %.¹

Tas ir arī biežākais AI lietojuma mērķis Latvijas uzņēmumos. Pārējie Eurostat uzskaitītie mērķi ir retāki, piemēram, uzņēmuma administrēšana vai vadība (4,42 %), ražošanas procesi (3,72 %) un grāmatvedība, kontrole vai finanses (3,27 %). Visos sešos pārējos mērķos Latvija atpaliek no ES vidējā.¹

Ražošanā un vairumtirdzniecībā Latvija ir nedaudz virs ES vidējā, būvniecībā zem.³ Vairumtirdzniecībā AI mārketingam vai pārdošanai lieto 10,55 % uzņēmumu, bet AI kopumā 13,13 %. Tātad lielākā daļa vairumtirgotāju, kas lieto AI, to lieto arī šim mērķim (mūsu aprēķins no šiem diviem rādītājiem).

Kas tieši ietilpst rādītājā „mārketings vai pārdošana“, mēs nezinām: anketas precīzo formulējumu neesam redzējuši, tāpēc citējam tikai rādītāja nosaukumu un neminam, kuras darbības tajā ietilpst.

Kas aptur Latvijas uzņēmumus AI ieviešanā?

Eurostat jautā arī par iemesliem, kāpēc AI netiek lietots. Svarīgi saprast bāzi: iemeslus min tikai uzņēmumi, kas AI ir apsvēruši. Latvijā tie ir 10,19 % no visiem uzņēmumiem (ES 11,10 %), un katrs varēja izvēlēties vairākus iemeslus.¹ Uzņēmumi, kas AI nav pat apsvēruši, grafikā nav iekļauti.

Visbiežāk minētais iemesls ir zināšanu trūkums: 63,21 % (ES 70,31 %). Datu aizsardzības un privātuma bažas min 57,98 % uzņēmumu, un Latvijā tas ir biežāk nekā ES vidēji (52,72 %).¹ Latvijā biežāk nekā ES min arī nesaderību ar esošajām iekārtām, programmatūru vai sistēmām (48,20 % pret 41,60 %), datu pieejamības vai kvalitātes grūtības (45,33 % pret 43,51 %) un pārāk augstas izmaksas (41,75 % pret 38,37 %). Juridisko seku neskaidrību min 50,20 %, ES 53,61 %.

Arī CSP novembra paziņojumā kompetences trūkums ir visbiežāk minētais iemesls (63,2 % no uzņēmumiem, kas AI ir apsvēruši).² Tie ir uzņēmumu paši minētie iemesli, nevis pierādīti cēloņi.

Pamati: digitālie rīki uzņēmumos atpaliek, cilvēku AI lietošana ne

Maksas mākoņa CRM (klientu attiecību pārvaldības) programmatūru 2025. gadā pirka 7,51 % Latvijas uzņēmumu, ES vidēji 14,72 %.⁴ Šis rādītājs neaptver CRM, kas uzstādīts uzņēmuma pašu serveros, vai bezmaksas rīkus, tāpēc tas nerāda, cik uzņēmumu CRM lieto vispār.

Eurostat digitālās intensitātes indekss (4. versija) vērtē uzņēmuma digitālo rīku lietošanas līmeni. Vismaz pamata līmeni 2024. gadā sasniedza 60,10 % Latvijas uzņēmumu, ES vidēji 73,65 %.⁵ Eiropas Komisija 2025. gada ziņojumā par Latviju raksta, ka uzņēmumu digitalizācija joprojām atpaliek, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.⁶

Cilvēku pusē situācija ir citāda. Šie skaitļi attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem, nevis uz uzņēmumiem. Ģeneratīvā AI rīkus pēdējo trīs mēnešu laikā 2025. gadā lietoja 33,40 % Latvijas iedzīvotāju, ES vidēji 32,66 %. Darbam tos lietoja 14,70 % iedzīvotāju, ES vidēji 15,36 %.⁷

Mūsu secinājums: atšķirība veidojas uzņēmumos, nevis cilvēkos. Cilvēki ģeneratīvo AI lieto ES līmenī, bet uzņēmumu rādītājs atpaliek. Tas ir secinājums no šo rādītāju salīdzinājuma, nevis pierādīts cēlonis, un mēs neapgalvojam, ka digitālo rīku trūkums pats par sevi izskaidro mazāku AI lietošanu.

Kā mēs to ņemam vērā Aera

Aera būvē AI pārdevēja palīgu ražošanas, būvniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem. Skaitļi ietekmē to, kā mēs to veidojam, bet tie neko nepierāda par konkrēta uzņēmuma rezultātiem. Šādi mēs atbildam uz iemesliem, ko uzņēmumi paši min Eurostat aptaujā.¹

• Zināšanu trūkums (63,21 %). Uzņēmumam pašam nav jāprot būvēt AI: sistēmu uzbūvējam mēs. Zināšanu bāzi (produkti, cenas, termiņi, noteikumi un biežākie jautājumi) ieviešanas laikā savācam kopā ar uzņēmumu un atjaunojam, kad kaut kas mainās. Ieviešanā ietilpst arī komandas apmācība.
• Nesaderība ar esošajām sistēmām (48,20 %). Palīgs strādā kanālos, kur klienti jau raksta: WhatsApp Business, e-pastā, mājaslapas formās un Meta reklāmu pieteikumos. Visi pieteikumi nonāk vienā CRM, kas ir ieviešanas daļa. Noliktavas, grāmatvedības vai citas sistēmas var pieslēgt, ja tām ir API vai datu eksports.
• Datu aizsardzība (57,98 %). Sarunas un klientu dati ir uzņēmuma dati. Mēs tos apstrādājam tikai uzņēmuma uzdevumā, un to nosaka datu apstrādes līgums.
• Izmaksas (41,75 %). Cenas ir orientējošas un publiskas: ieviešana no 2 100 €, pēc palaišanas parasti 200-300 € mēnesī. Galīgā summa ir atkarīga no funkcijām un sistēmas uzbūves.

Lēmumu pieņem cilvēks. Palīgs atbild uz atkārtotiem jautājumiem no zināšanu bāzes, sagatavo piedāvājuma melnrakstu pārdevēja pārbaudei un svarīgajos soļos gaida pārdevēja apstiprinājumu. Atlaides, izņēmumus un vienošanās izlemj pārdevējs. Ar to nepietiek, lai noņemtu visus šķēršļus: juridisko neskaidrību (50,20 %) mūsu sistēma nenoņem.

Kur klienti jau raksta, mēs aprakstījām rakstā Kā Latvijā sazinās: WhatsApp, e-pasts un zvani skaitļos. Sīkāk par to, ko palīgs dara un ko atstāj pārdevējam, skaties lapā AI automatizācija pārdošanā, bet visu sistēmu ar CRM un kalendāru lapā AI pārdošanas sistēma.

Jautājumi un atbildes