Kā Latvijā sazinās: WhatsApp, e-pasts un zvani skaitļos.

Cik cilvēku Latvijā lieto WhatsApp un kā tas mainās?

WhatsApp 2025. gada rudenī lietoja 85 % Latvijas iedzīvotāju no 16 gadiem. Vismaz reizi nedēļā to lietoja 83 %, bet katru dienu vai gandrīz katru dienu 74 %.¹ Ja skaita jebkuru ziņapmaiņas platformu (WhatsApp, Telegram, Signal, Messenger un līdzīgas), rādītājs ir 88 %, un katru dienu vai gandrīz katru dienu tās lieto 72 %.¹

Dati ir no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītā pētījuma. Aptauju no 2025. gada 15. oktobra līdz 19. novembrim veica SIA Latvijas Fakti: tajā piedalījās 1 352 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji no 16 gadiem (75 % intervēti klātienē, 25 % pa tālruni). Bāze ir visi iedzīvotāji no 16 gadiem, ne tikai interneta lietotāji. Pēc ziņojuma kļūdas tabulas 85 % rezultātam statistiskā kļūda ir aptuveni ±1,8 procentpunkti.¹

Pārējās platformas ir ievērojami mazāk izplatītas. Messenger lieto 52 % iedzīvotāju, taču katru dienu vai gandrīz katru dienu tikai 13 %. Telegram lieto 30 % (katru dienu 12 %), Viber 11 % un Signal 10 %.¹ Mēs neatradām citu neatkarīgu Latvijas aptauju ar tik pilnu ziņapmaiņas platformu sadalījumu.

Kā tas mainījies pret 2024. gadu

Gadu iepriekš, 2024. gada rudenī, WhatsApp lietoja 77 % iedzīvotāju no 16 gadiem, bet Telegram 18 %. Aptauju ar to pašu metodi veica Latvijas Fakti NEPLP pasūtījumā (1 522 respondenti).² 2025. gadā WhatsApp lietotāju bija 85 %, bet Telegram 30 %: attiecīgi par 8 un 12 procentpunktiem vairāk.¹

Salīdzinām tikai rādītāju "lieto vispār". 2024. gada ziņojumā WhatsApp lietošana katru dienu ir dota divās dažādās vērtībās (65 % kopsavilkumā un 67 % diagrammā), tāpēc šo rādītāju nesalīdzinām. Messenger un Viber 2024. gadā bija tikai starp retāk minētajām platformām, tāpēc arī to izmaiņas nerādām.²

Jaunieši un Telegram

Vecumā 16-30 gadi WhatsApp ir vēl izplatītāks: to lieto 93 %, Messenger 66 % un Telegram 46 %.¹ Tā ir neliela apakšgrupa (sociālo mediju sadaļā tajā bija 207 respondenti), tāpēc skaitļi ir aptuveni. Telegram biežāk lieto arī mazākumtautību mērķgrupā (41 %) un Rīgā (40 %).¹ Ziņapmaiņas platformas kopumā vairāk lieto cilvēki vecumā līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem, strādājošie, Rīgas iedzīvotāji un ģimenes ar bērniem.¹

Vai e-pasts vēl tiek lietots? Gandrīz tikpat daudz kā ziņapmaiņas lietotnes

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2025. gada apsekojumā 83,2 % iedzīvotāju vecumā 16-74 gadi izmantoja internetu e-pastam, 83,0 % ziņu sūtīšanai ziņapmaiņas lietotnēs un 82,4 % zvaniem vai video zvaniem. Sociālajiem tīkliem internetu izmantoja 79,0 %, internetbankai 85,8 %.³ Apsekojums notika 2025. gada pirmajā pusē, un tajā piedalījās 5 237 iedzīvotāji.³

Pret 2024. gadu e-pasta lietotāju īpatsvars palielinājās par 2,9 procentpunktiem, ziņapmaiņas lietotņu par 1,3, zvanu un video zvanu par 6,8 un sociālo tīklu par 5,1.³

Lielākās atšķirības ir starp paaudzēm. Vecumā 16-24 gadi internetu e-pastam izmantoja 90,7 %. Ziņapmaiņas lietotņu un zvanu lietotāju īpatsvars vecumā 65-74 gadi ir aptuveni par 32-34 procentpunktiem zemāks nekā vecumā 16-24 gadi.³

Latvija pret ES: kur sazinās citādi nekā vidēji Eiropā

Eurostat vāc vienādus rādītājus visās ES valstīs, tāpēc tikai šie dati ļauj salīdzināt Latviju ar ES vidējo. 2025. gadā zvanus un video zvanus internetā izmantoja 82,68 % Latvijas iedzīvotāju vecumā 16-74 gadi, bet ES vidēji 75,65 %. Sociālajos tīklos piedalījās 79,29 % pret 67,26 %.⁴ E-pastam (83,44 % pret 81,6 %) un ziņapmaiņas lietotnēm (83,16 % pret 82,31 %) starpība ir mazāka par diviem procentpunktiem.⁴

Latvijā zvanu un video zvanu internetā īpatsvars Eurostat datos bija 74,68 % 2023. gadā, 75,76 % 2024. gadā un 82,68 % 2025. gadā.⁴ Šī lēciena iemeslu mēs nezinām.

Vai zvani un SMS sarūk? Jaunieši raksta, seniori zvana

Mobilo sakaru dati rāda, ka klasiskā balss saruna un SMS zaudē vietu datiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau par 2024. gadu ziņoja, ka norunāto minūšu un nosūtīto SMS apjoms samazinās, bet interneta patēriņš aug, un ka fiksētu balss pieslēgumu saglabājušas aptuveni 3 mājsaimniecības no 100.⁵

2025. gadā, pēc SPRK paziņojuma, ko pārpublicēja Kursors.lv, mobilo datu vidējais patēriņš bija 66 GB uz lietotāju mēnesī (par 16 % vairāk nekā 2024. gadā), norunāto minūšu apjoms mobilajā tīklā samazinājās par 6 % un nosūtīto SMS skaits par 13 %.⁶ SPRK 2025. gada rādītāju paneli mēs nevarējām atvērt, tāpēc šie skaitļi ir no pārpublicētā paziņojuma, nevis no paša SPRK.

Paaudžu starpība

Paaudzēm ieradumi atšķiras. LSM.lv un pētījumu centra Norstat aptaujā (raksts publicēts 2024. gada septembrī) 64 % cilvēku vecumā 18-29 gadi priekšroku deva rakstiskai saziņai, un tikai aptuveni piektā daļa labprāt zvana. Vecumā 60-74 gadi 74 % priekšroku deva telefona zvaniem, bet tikai 15 % rakstīšanai kā pirmajai izvēlei.⁷

Ko mēs nezinām: kā cilvēki grib sazināties tieši ar uzņēmumiem

Visi iepriekšējie skaitļi ir par iedzīvotājiem kopumā, nevis par saziņu ar uzņēmumiem. Mēs neatradām nevienu Latvijas vai Baltijas aptauju par to, kā iedzīvotāji grib sazināties ar uzņēmumiem: ar WhatsApp, e-pastu, čatu vai telefonu. Zināms ir tikai netiešais: kuros kanālos cilvēki ikdienā ir un cik viņu tur ir.

Pasaulē šādi dati ir, bet tos publicē uzņēmumi, kas pārdod programmatūru. Klientu apkalpošanas programmatūras pārdevējs Zendesk 2025. gada 18. novembra paziņojumā par pētījumu CX Trends 2026 raksta, ka 81 % patērētāju grib, lai uzņēmuma pārstāvji turpina sarunu tur, kur tā palika, un 74 % kaitina, ja informācija jāatkārto.⁸ Pētījumā piedalījās vairāk nekā 11 000 patērētāju un uzņēmumu vadītāju 22 valstīs, bet Zendesk nenorāda, kā tie sadalās, kad aptauja notika un kas to veica. Tā ir aptauja, nevis pierādījums, un tā nav par Latviju.

Meta 2026. gada 3. jūnija paziņojumā raksta, ka WhatsApp, Messenger un Instagram katru dienu ir vairāk nekā miljards aktīvu sarunu pavedienu ar uzņēmumiem.⁹ Tas ir Meta paša apgalvojums, un pavedieni nav unikāli cilvēki, tāpēc to nevar pārrēķināt cilvēku skaitā.

Godīgais secinājums: mēs zinām, kur Latvijas iedzīvotāji ikdienā raksta un zvana, bet nezinām, kā tieši viņi grib sazināties ar tavu uzņēmumu.

Ko tas nozīmē uzņēmumam un kā to ņemam vērā Aera

Secinājumi ir ierobežoti, bet tie ir. Gan WhatsApp, gan e-pasts ir plaši lietoti, tāpēc pieprasījumi pie tava uzņēmuma var nākt pa abiem kanāliem. Zvani nav pazuduši: daudziem vecākiem cilvēkiem tie joprojām ir pirmā izvēle. Taču iedzīvotāju vidējais nav tavu klientu vidējais, un uzņēmuma pircējs var rīkoties citādi nekā vidējais iedzīvotājs. Labākais avots ir tavi paša dati: pa kuriem kanāliem pēdējos mēnešos atnāca pieprasījumi.

Aera pārdošanas sistēma strādā tajos kanālos, kur klienti jau raksta: uzņēmuma WhatsApp numurā, e-pastā vai mājaslapas formā. Visi pieprasījumi nonāk vienā CRM ar sarunu vēsturi. Pārdevēja palīgs no uzņēmuma zināšanu bāzes (produkti, cenas, termiņi, noteikumi) sagatavo atbildes un piedāvājuma tekstu, bet svarīgajos soļos izlemj pārdevējs: piedāvājumu viņš pārbauda, izlabo un nosūta. Lēmumu pieņem cilvēks.

Ja jautājumam vajag pārdevēja lēmumu, saruna nonāk pie komandas ar visu kontekstu, un klientam nekas nav jāatkārto. Tieši par to ir Zendesk aptaujas 74 %.⁸ Cik tas svarīgi Latvijas pircējiem, mēs nezinām. Zvanus palīgs neaizstāj: ja klients pēc piedāvājuma klusē, sistēma iesaka piezvanīt un sagatavo atgādinājuma ziņu.

Kā tas strādā, skaties lapās AI pārdošanas sistēma un AI automatizācija pārdošanā. Ko par AI pārdošanā rāda pētījumi, ir rakstā AI pārdošanā: ko rāda pētījumi, bet to, kur Latvijas uzņēmumi ir AI lietošanā, lasi rakstā Latvijas uzņēmumi un AI.

Jautājumi un atbildes